Johans Gotfrīds Herders – garīgā līdera mācekļa gadi

Johans Gotfrīds Herders. Foto: © Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs

Divdesmit gadu vecumā Johans Gotfrīds Herders kā skolotājs un sludinātājs ieradās Rīgā. Te pavadītais laiks būtiski veidoja jaunā filozofa ideālus. Viņa piemiņa tiek glabāta joprojām.

Viņa pārdomas par kultūras jēdzienu nenoliedzami ietekmējušas vācu intelektuālo vēsturi. Taču Johans Gotfrīds Herders (1744-1803) devis nozīmīgus garīgos impulsus arī Latvijas kultūras vēsturei. Uzturoties Rīgā, filozofs, teologs un dzejnieks Herders pievērsās latviešu tautasdziesmu izpētei. Un ar saviem humānistiskajiem uzskatiem sniedza impulsus latviešu nacionālajai atmodai.

Pēc studijām Kēnigsbergā Herders 1764. gadā pieņēma piedāvājumu kļūt par palīgskolotāju Rīgas Domskolā. Austrumprūsijā dzimušais apgaismotājs darbojās arī pilsētas bibliotēkā un bija mācītājs divās draudzēs. Kā skolotājs un mācītājs Herders bija iemantojis cieņu vācu augstākajās aprindās, taču, neraugoties uz to, pēc pieciem gadiem Rīgā viņam kļuva par šauru.

Ceturtā daļa Herdera darbam četros sējumos “Ideen zur Philosophie der Geschichte der Menschheit“, kura pirmizdevumu publicēja Rīgas izdevējs Johans Frīdrihs Hartknohs (1740-1789). Foto: © Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs

Herdera vēstules un raksti liecina, ka uzturēšanās tolaik Krievijas pakļautībā esošajā pilsētā, par spīti pretrunīgiem izteikumiem, bijusi nozīmīga pieturvieta izcilā domātāja dzīvē. Rīgā viņš publicēja savus pirmos darbus un izstrādāja uzmetumus turpmākajiem rakstiem, kas vēlāk lika garīgos un filozofiskos pamatus vācu klasikas humānistiskajiem un universālajiem ideāliem.

Herdera laukuma vēsturiskais skats, Rīga. Foto: LNB Digitālās bibliotēkas kolekcija “Zudusī Latvija”

Pieminot Herdera darbību Rīgā, 1864. gadā pie Rīgas Doma tika uzstādīts viņa krūšutēls – tas bija pirmais piemineklis pilsētā, kas veltīts kādam kultūras darbiniekam. Pēc Otrā pasaules kara pārliecināti komunisti pieminekli demontēja, bet 1959. gadā – neilgi pirms VDR delegācijas vizītes – to atkal uzstādīja.

Johana Gotfrīda Herdera piemineklis Rīgā. Foto: Alexander Welscher

Starpkaru periodā Latvijā pastāvēja arī filozofa vārdā nosaukta privātā vācu augstskola – Rīgas Herdera institūts. Taču pēc vācbaltiešu piespiedu izceļošanas 1939. gadā tā tika slēgta.