No Vācu teātra līdz Latvijas Nacionālajai operai

Latvijas Nacionālā opera un balets šodien. Foto: © LNOB

Latvijas Nacionālā opera ir valsts kultūras zīmols. Te aizsākusies daudzu mūziķu karjera. Taču savulaik ēka celta kā teātris vācbaltiešu augstākajam slānim Rīgā.

Latvijas Nacionālajā operā aizsākusies ne viena vien pasaulē slavena latviešu mākslinieka karjera. Ievērojami solisti kā Elīna Garanča, Kristīne Opolais, Egils Siliņš, Aleksandrs Antoņenko vai diriģents Andris Nelsons savas mākslinieciskās gaitas sākuši uz Rīgas greznā opernama skatuves. Te regulāri tiek atskaņoti arī latviešu komponistu darbi vietējo mākslinieku veidotos iestudējumos.

Taču tā nav bijis vienmēr. Ēka, kur mūsdienās tiek uzvestas starptautisku ievērību guvušas operas un baleta izrādes, savulaik būvēta kā teātris vācbaltiešu augstākajam slānim.

Tautas valodā par “Balto namu” dēvētā neoklasicisma stila celtne būvēta 1863. gadā – kā avārijas stāvoklī esošā Rīgas pilsētas teātra jaunā ēka. Pilsētas teātra ēka Vecrīgā bija pirmā pastāvīgā vācu teātra trupu mītnes vieta tolaik Krievijas impērijai piederošajā Baltijas metropolē. Tajā no 1837. līdz 1839. gadam kā kapelmeistars darbojās arī Rihards Vāgners, par ko atgādina cilnis virs tagadējā opernama skatuves.

Skatuves portāls ar ciļņiem (Gēte, Šillers, Šekspīrs un Vāgners). Foto: Jānis Riņķis © LNOB

Jaunās ēkas plānošanas un projektēšanas darbi ilga vairāk nekā trīsdesmit gadus. Tikai pēc 1857. gada, kad cars Aleksandrs II atļāva nojaukt nocietinājumu vaļņus un būvēt mūra ēkas ārpus vecpilsētas, tika panākta vienošanās par neapbūvētu teritoriju tagadējā pilsētas kanāla malā. Jaunās ēkas būvniecību uzticēja Ludvigam Bonštetam (1822-1885), Sanktpēterburgā dzimušam vācu izcelsmes arhitektam. Pirmie iestudējumi jaunuzceltajā teātrī bija Frīdriha Šillera "Vallenšteina nometne" un Ludviga van Bēthovena "Fidelio".

Lielais teātra ugunsgrēks 1882. gadā. Foto: No Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma © LNB

1882. gada 14. jūnijā teātra ēku skāra ugunsgrēks. Skatītāju zāle izdega pilnībā. Ēkas rekonstrukciju uzņēmās Rīgā dzīvojošais vācbaltu arhitekts Reinholds Šmēlings (1840-1917). Piecus gadus vēlāk pēc viņa projekta atjaunotais kultūras templis atkal varēja vērt savas durvis – teju sākotnējā veidolā.

Rekonstruētais teātris ar portāla uzrakstu "Pilsēta izpildītājmākslām". Foto: No Jāņa Zepa privātkolekcijas

Latvijas brīvības cīņu laikā no 1918. līdz 1920. gadam teātris vairākkārt mainīja savu nosaukumu. Sarkanajai Armijai tuvojoties Rīgai, 1918. gada nogalē vācbaltieši ēku pameta. Neilgi pēc tam uz toreizējā Rīgas 1. pilsētas teātra ēku pārcēlās nesen dibinātās Latvju operas kolektīvs.

Taču par oficiālo Latvijas Nacionālās operas dzimšanas brīdi pieņemts uzskatīt tās pārdēvēšanas dienu – 1919. gada 2. decembri. Vācbaltieši, kas līdz tam bija vadošais kultūru veidojošais sabiedrības slānis, kļuva par kultūras minoritāti. Apliecinājumu tam, ka viņi bija cerējuši atgriezties savā teātrī, sniedza pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā veiktā ēkas pārbūve. Kādā slēpnī pie otrā balkona tika atrasta viņu vecā teātra bibliotēka, kā arī partitūras un dokumenti.

Latvijas Nacionālā opera ar jauno portāla uzrakstu "Nacionālā Opera". Foto: No Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma © LNB