Lettland:Atcere un atgādinājums – memoriāls nacisma upuru piemiņai Rumbulā: Unterschied zwischen den Versionen

Version vom 1. Februar 2017, 15:30 Uhr (Quelltext anzeigen) GI Riga (Diskussion | Beiträge) (Die Seite wurde neu angelegt: „x“)		Version vom 1. Februar 2017, 15:34 Uhr (Quelltext anzeigen) GI Riga (Diskussion | Beiträge) Zum nächsten Versionsunterschied →
Zeile 1:		Zeile 1:
−	x	+	[[Datei:LETTLAND 003 Rumbula Menora mit Gedenksteinen Foto Katrin Wolschke.jpg|750px|thumb|left|Rumbula, menora ar piemiņas akmeņiem. Foto: Katrin Wolschke]]
		+
		+	Rumbulas savrupo mežu skaistums ir mānīgs. Otrā pasaules kara laikā nacisti te nogalināja vairākus desmitus tūkstošus ebreju. Šodien par upuriem atgādina memoriāls.
		+
		+	Paslēpts Rumbulas mežā, memoriāls atgādina par vienu no lielākajām ebreju masu slepkavībām Otrā pasaules kara laikā. 1941. gadā tikai divu dienu laikā – 30. novembrī un 8. decembrī – vācu policijas vienības ar latviešu kolaboracionistu palīdzību nošāva 25000 ebreju.
		+
		+	Upuri, kurus sapulcināja kolonnās un aizdzina uz Rumbulas mežu masveida nošaušanai, bija Latvijas ebreji no tolaik pārpildītā Rīgas geto. Taču noslepkavoti tika arī ap 1000 no Berlīnes deportēto Vācijas ebreju. Rumbulas iznīcināšanas akcijās izdzīvoja tikai divi cilvēki.
		+
		+	[[Datei:LETTLAND 001 Rumbula Gedenkstein.jpg|750px|thumb|left|Rumbula, piemiņas akmens. Foto: Katrin Wolschke]]
		+
		+	Rumbulas traģiskās vēstures izvērtēšana noritēja gausi. Tikai pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, beidzoties Eiropas ebreju sistemātisko iznīcināšanu izslēdzošajai padomju atceres tradīcijai, Latvijā sākās plašas vēsturiskās diskusijas. Taču pašu līdzdalības kritisks izvērtējums joprojām norisinās ar grūtībām.
		+
		+	[[Datei:LETTLAND 004 Rumbula Massengrab Foto Katrin Wolschke.jpg|750px|thumb|left|Rumbula, masu kaps. Foto: Katrin Wolschke]]
		+
		+	Tikai no 1990. gada piemiņas akmens pie iebrauktuves teritorijā oficiāli vēstīja, ka Rumbulas upuri bijuši ebreji. Pateicoties starptautiskam finansējumam, 2002. gadā beidzot varēja īstenot memoriālo ansambli, kas veidots pēc arhitekta Sergeja Riža projekta.
		+
		+	Atkāpjoties Sarkanās armijas priekšā, vācu okupanti 1944. gadā sāka likvidēt savu noziegumu pēdas. Spaidu darbos nodarbinātajiem nācās atrakt kapus, lai noslepkavoto līķus sadedzinātu. Tagad masu kapu vietas iezīmētas ar betona apmalēm un stabiem.
		+
		+	[[Datei:LETTLAND 005 Praesident Vejonis in Rumbula 29.11.2016 Foto Toms Kalnins(c) Praesidentenkanzlei.JPG|750px|thumb|left|Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa dalība piemiņas brīdi Rumbulā 29.11.2016., kas veltīts Rīgas geto ieslodzīto ebreju iznīcināšanas 75. gadadienai. Foto: Toms Kalniņš © Latvijas Valsts prezidenta kanceleja]]
		+
		+	Memoriāla centrā atrodas četrus metrus augsta menora. Ebreju septiņžuburu svečturi ieskauj granīta akmeņu jūra, kuros iegravēti te noslepkavoto ebreju vārdi. Pie tā Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis Rumbulas traģēdijas 75. gadadienā, pieminot upurus, nolika vainagu un atgādināja par “neredzēto noziegumu”. Savukārt Rīgā pie Brīvības pieminekļa vairāki simti cilvēku iededza piemiņas svecītes.{{#newBox:listbox}}
		+	==Atrašanās vieta un informācija apmeklētājiem==
		+	'''Rumbulas memoriāls'''<br>
		+	Riga, LV–1063 <br>
		+	LATVIJA<br>
		+	Piebraukšana no A6<br>
		+	Atsevišķu norāžu nav, pie ceļa, kas ved uz memoriālu, uzstādīta liesmai līdzīga metāla konstrukcija{{#newBox:listbox}}
		+	==Saites==
		+	*[http://www.jewishmuseum.lv/lv/ Muzejs “Ebreji Latvijā”]
		+	*[http://www.rgm.lv/?lang=lv Rīgas geto muzejs]
		+	*[https://www.goethe.de/ins/lv/lv/kul/sup/eri/ate.html Atmiņas kultūra Vācijā un Latvijā]
		+	== Vācu pēdas Latvijā==
		+	Projektu īsteno Goethe-Institut Latvijā.<br>
		+	Autore: Katrīna Volške<br>
		+	Tulkoja: Kristīne Kļaustiņa

---

Version vom 1. Februar 2017, 15:34 Uhr

Rumbulas savrupo mežu skaistums ir mānīgs. Otrā pasaules kara laikā nacisti te nogalināja vairākus desmitus tūkstošus ebreju. Šodien par upuriem atgādina memoriāls.

Paslēpts Rumbulas mežā, memoriāls atgādina par vienu no lielākajām ebreju masu slepkavībām Otrā pasaules kara laikā. 1941. gadā tikai divu dienu laikā – 30. novembrī un 8. decembrī – vācu policijas vienības ar latviešu kolaboracionistu palīdzību nošāva 25000 ebreju.

Upuri, kurus sapulcināja kolonnās un aizdzina uz Rumbulas mežu masveida nošaušanai, bija Latvijas ebreji no tolaik pārpildītā Rīgas geto. Taču noslepkavoti tika arī ap 1000 no Berlīnes deportēto Vācijas ebreju. Rumbulas iznīcināšanas akcijās izdzīvoja tikai divi cilvēki.

Rumbulas traģiskās vēstures izvērtēšana noritēja gausi. Tikai pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, beidzoties Eiropas ebreju sistemātisko iznīcināšanu izslēdzošajai padomju atceres tradīcijai, Latvijā sākās plašas vēsturiskās diskusijas. Taču pašu līdzdalības kritisks izvērtējums joprojām norisinās ar grūtībām.

Tikai no 1990. gada piemiņas akmens pie iebrauktuves teritorijā oficiāli vēstīja, ka Rumbulas upuri bijuši ebreji. Pateicoties starptautiskam finansējumam, 2002. gadā beidzot varēja īstenot memoriālo ansambli, kas veidots pēc arhitekta Sergeja Riža projekta.

Atkāpjoties Sarkanās armijas priekšā, vācu okupanti 1944. gadā sāka likvidēt savu noziegumu pēdas. Spaidu darbos nodarbinātajiem nācās atrakt kapus, lai noslepkavoto līķus sadedzinātu. Tagad masu kapu vietas iezīmētas ar betona apmalēm un stabiem.

Memoriāla centrā atrodas četrus metrus augsta menora. Ebreju septiņžuburu svečturi ieskauj granīta akmeņu jūra, kuros iegravēti te noslepkavoto ebreju vārdi. Pie tā Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis Rumbulas traģēdijas 75. gadadienā, pieminot upurus, nolika vainagu un atgādināja par “neredzēto noziegumu”. Savukārt Rīgā pie Brīvības pieminekļa vairāki simti cilvēku iededza piemiņas svecītes.