Atrašanās vieta
Westbam uzstāšanās vieta
Poligrāfiķu klubs
Lāčplēša iela 43/45
Rīga, LV-1011
LETTLAND
Lettland:Westbam un brīvības skaņas: Unterschied zwischen den Versionen
Aus goethe.de
(Die Seite wurde neu angelegt: „Grupa “Scporpions” nebūt nebija pirmā, kas mūzikā ienesa “Pārmaiņu vēju”. Latvijā jau 1980. gadu beigās uzstājās tehno mūzikas dīdžejs We…“) |
|||
| Zeile 22: | Zeile 22: | ||
{{#newBox:}} | {{#newBox:}} | ||
| − | {{#Galerie: | + | {{#Galerie:Citi attēli|[[Datei:LETTLAND 006 WESTBAM Portrait Westbam Foto Viktors Bukults Reflexion Films.jpg|Maksimiliāns Lencs jeb Westbam. Foto: © Viktors Buda / Reflexion Films]],[[Datei:LETTLAND 007 WESTBAM Indulis Bilzens Foto Viktors Bukults Reflexion Films.jpg|Latviešu multimediju mākslinieks Indulis Bilzēns. Foto: © Viktors Buda / Reflexion Films]],[[Datei:LETTLAND 008 WESTBAM Westbam und Eastbam 1987 in Berlin Foto Viktors Bukults Reflexion Films.jpg|WWestbam un Eastbam 1987. gadā pirmo reizi tiekas Berlīnē – apmēram pusgadu pēc Westbam uzstāšanās Rīgā. Foto: © Viktors Buda / Reflexion Films]]}} |
{{#newBox:listbox}} | {{#newBox:listbox}} | ||
| − | == | + | ==Atrašanās vieta== |
| − | ''' | + | '''Westbam uzstāšanās vieta'''<br> |
| − | + | Poligrāfiķu klubs<br> | |
Lāčplēša iela 43/45<br> | Lāčplēša iela 43/45<br> | ||
Rīga, LV-1011<br> | Rīga, LV-1011<br> | ||
| Zeile 33: | Zeile 33: | ||
{{#newBox:listbox}} | {{#newBox:listbox}} | ||
==Links== | ==Links== | ||
| − | *[http://www.westbam.de/ | + | *[http://www.westbam.de/ Westbam tīmekļa vietne]<br> |
| − | *[https://www.reflexionfilms-russia.com/era-of-dance | + | *[https://www.reflexionfilms-russia.com/era-of-dance Filmas “Deju laikmets” apraksts] |
{{#newBox:listbox}} | {{#newBox:listbox}} | ||
| − | == | + | ==Vācu pēdas Latvijā== |
Ein Projekt des Goethe-Instituts Lettland.<br> | Ein Projekt des Goethe-Instituts Lettland.<br> | ||
| − | + | Autors: Aleksandrs Velšers<br> | |
| + | Tulkoja: Kristīne Kļaustiņa | ||
Version vom 2. Januar 2019, 16:38 Uhr
Grupa “Scporpions” nebūt nebija pirmā, kas mūzikā ienesa “Pārmaiņu vēju”. Latvijā jau 1980. gadu beigās uzstājās tehno mūzikas dīdžejs Westbam, tādējādi paverot spraugu dzelzs priekškarā.
Maksimiliāns Lencs jeb Westbam tiek uzskatīts par vienu no elektroniskās deju mūzikas pionieriem Vācijā un reiva festivālu “Mayday” un “Loveparade” aizsācējiem. Taču vācu dīdžejs sagatavoja deju grīdu tehno kustībai arī Austrumeiropā. Astoņdesmito gadu beigās viņš sakravāja savus plašu atskaņotājus un dažādas vinila plates un pēc Kultūras sakaru komitejas uzaicinājuma devās uz toreizējo Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku.
“Glasnostj” un “perestroikas” laikos jaunais Westbam atved pirmo dīdžeja pulti dzelzs priekškara austrumu pusē un 1987. gadā uzstājas Poligrāfiķu klubā Rīgā – sociālismā augusī jaunatne ir pārsteigta. Ar savu skanējumu un “skreča” tehniku Westbam dod būtiskus impulsus citiem mūzikas pionieriem, kas vēlāk seko viņa piemēram un palīdz elektroniskajai mūzikai iekarot savu vietu Padomju Savienībā.
"Mūsu viesošanās bija viens no daudziem nelieliem testiem, kā pārbaudīt, cik tālu sniedzas jaunā brīvība,” savā autobiogrāfijā raksta Westbam. Viņa uzstāšanos organizēja Vācijā dzīvojošais latviešu multimediju mākslinieks Indulis Bilzēns, kuram slavenais dīdžejs var pateikties par savu skatuves vārdu. "Tolaik mums bija politiska apziņa. Mūsu platēm bija jāuzkurina disko dumpis,” uzsver Westbam.
Latvijā tolaik jau bija daži mūziķi, piemēram, Roberts Gobziņš, pazīstams kā Eastbam, kas ar kasešu atskaņotājiem un lenšu magnetofoniem miksēja līdzīgas skaņas kā viņu rietumu kolēģi ar vinila platēm. Taču dīdžeju aprīkojuma visā Padomju Savienībā nebija. Tādēļ savus plašu atskaņotājus Westbam atstāja Rīgā. "Tie kļuva par klinti, uz kuras tika uzbūvēta padomju hausmūzikas nācija,” uzskata vācu tehnomūzikas revolucionārs.
Par spīti tehniskām nepilnībām un kontrolei no valsts puses, avangardiskās skaņas pārsviedās arī uz citām Padomju Savienības daļām. Tehno kļuva par jaunās brīvības skaņu celiņu – un Rīga par sākumpunktu dīdžeju kultūrai visā PSRS, kas atspoguļots arī dokumentālajā filmā “Deju laikmets”.
Vācu pēdas Latvijā
Ein Projekt des Goethe-Instituts Lettland.
Autors: Aleksandrs Velšers
Tulkoja: Kristīne Kļaustiņa
