Lettland:Valmiermuiža – vācu alus darīšanas māksla latviešu garšas kārpiņām: Unterschied zwischen den Versionen

Aktuelle Version vom 4. September 2020, 16:29 Uhr

Valmiermuižas klēts ēka. © Valmiermuižas alus darītava

Vācu aldariem ir laba slava ārvalstīs – arī Latvijā. Valmiermuižas alus darītavā ar panākumiem saimnieko alus darīšanas meistars no Bādenes.

Matiass Zaile pie alus katla. © Foto: Valmiermuižas alus darītava

Matiasa Zailes acis mirdz, kad viņš izvadā viesus pa Valmiermuižas alus darītavu netālu no Valmieras. Alus darīšanas meistars ar lepnumu un priekā starojošs izrāda savus spoži nospodrinātos katlus, kuros nonāk tikai apiņi, miežu iesals un ūdens. “Mūsu alus tiek darīts stingri pēc vācu 1516. gada alus tīrības likuma,” uzsver aldaris.

Jau astoņus gadus 100 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Rīgas vācu aldaris brūvē dzintarkrāsas alu ar iesala garšu un vieglu saldeni rūgtenu noti. Tā ir viņa recepte, pēc kuras tiek darīta gan šī, gan arī pārējās astoņas alus šķirnes, ko piedāvā mazā alus darītava.

Valmiermuižā alu sāka darīt 2008. gadā. Tolaik Zaile pēc tradicionālām receptēm brūvēja gandrīz divus dučus alus šķirņu, no kurām degustācijās tika noteikts šodienas Latvijas alus baudītājiem vistīkamākais miestiņš. 2009. gada pavasarī tirgū parādījās Valmiermuižas gaišais alus, pēc gada tam piebiedrojās tumšais alus. Tagad sortimentā ir arī kviešu alus un ziemas alus, dūmalus, eila tipa alus un gaišā alus kokteilis ar plūškoka garšu, kā arī dažādi augļu un ogu zelteri.

Valmiermuižas Alus virtuve. © Foto: Valmiermuižas alus darītava

Visas alus šķirnes tiek darītas ar saudzīgām metodēm, lielākoties tas joprojām ir roku darbs. “Mēs vēlamies izveidot dabīgu alu, kas latviešiem garšos,” skaidro darītavas īpašnieks Aigars Ruņģis. Kopā ar diviem investoriem viņš Valmieras muižu, ko Katrīna Lielā 1762. gadā atdāvināja ģenerālfeldmaršalam, Šlēsvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Bekas princim Pēterim Augustam Frīdriham, par trim miljoniem eiro pārvērta mazā alus darītavā.

Tā likās pārgalvīga iecere – Latvija tolaik piedzīvoja vienu no vissmagākajām ekonomiskajām krīzēm visā Eiropas Savienībā. Turklāt statistika rāda, ka vidēji latvieši ir krietni atturīgāki miestiņa dzērāji nekā citi eiropieši. Taču jaunais uzņēmējs paļāvās uz paša izvēlētā vācu aldara meistarību un alus garšas kvalitāti. Un papildināja to ar mārketinga koncepciju, kas balstīta vēsturē un vietējās tradīcijās.

Matiass Zaile pasniedz Valmiermuižas alus iepakojumu VFR prezidentam Joahimam Gaukam un Latvijas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam (2013). © Foto: Valmiermuižas alus darītava

Panākumi nebija ilgi jāgaida. Tikai dažu gadu laikā Valmiermuiža spējusi ieņemt savu nelielo nišu Latvijas alus tirgū. Valmiermuižas alus šodien ir ļoti iecienīts restorānos un alus bāros visā valstī – aptaujās un garšas kvalitātes testos tas regulāri ierindojas pirmajās vietās. Vizītes laikā Latvijā 2013. gada vasarā par alus kvalitāti pārliecinājās arī VFR prezidents Joahims Gauks.

Tā kā Latvijā nav apgūstama aldara profesija, Matiass Zaile praktisko apmācību Valmiermuižā ņem pats savās rokās un ievada vietējos darbiniekus alus brūvēšanas un iesala sagatavošanas noslēpumos. Par to alus darītava saņēmusi Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameras apbalvojumu.

Bādenes-Virtembergas federālās zemes pilsētā Emmendingenē dzimušais aldaris arodu savulaik apguvis alus darītavā Rīglē pie Kaizerštūla. 2016. gada oktobrī Matiass Zaile nosvinēja trīsdesmito darba jubileju. Taču viņš nedomā pierimt – alus darīšanas meistars jau centīgi strādā pie jaunām receptēm.

Valmiermuižas Alus virtuve Rīgā. © Foto: Valmiermuižas alus darītava

Apmeklētāji Valmiermuižas alu var nobaudīt Alus virtuvē Valmiermuižas klētī un ciemojoties alus darītavā. Rīgā Valmiermuižai ir sava Alus virtuve Miera ielas kvartālā. Tiek piedāvāta arī degustācijas ēdienkarte ar attiecīgi piemeklētu alu. Tas ir veids, kā darītavas īpašnieks Ruņģis cenšas kopt alus baudīšanas kultūru Latvijā.