Atrašanās vieta
Teodora Ferdinanda Kerkoviusa ģimenes kādreizējā pilsētas dzīvesvieta
Ģertrūdes iela 13
Rīga, LV-1011
LATVIJA
Vācu pēdas Latvijā
Projektu īsteno Goethe-Institut Latvijā.
Autor: Alexander Welscher
Tulkoja: Līga Raituma
Spilgtas krāsas, dinamiskas kompozīcijas un liriskas noskaņas – Rīgā dzimušās Idas Kerkoviusas izteiksmīgajai daiļradei bija būtiska ietekme uz vācu mākslas būtības attīstību pēc 1945. gada.
Ida Kerkoviusa (1879-1970) līdz šim nebūt nav atradusies starptautiskās mākslas vides rampu gaismās. Arī viņa pati savu daiļradi neuzskatīja par īpaši nozīmīgu. Taču gleznotāja, zīmētāja un audēja Ida Kerkoviusa tiek uzskatīta par vienu ievērojamākajām 20. gadsimta vācu māksliniecēm. Kā kādā daudz citētā izteikumā par mākslinieci formulējis Aleksejs fon Javlenskis – “viņa ir pati māksla”.
Māksliniece dzimusi 1879. gada 31. augustā kā ceturtais no divpadsmit bērniem turīga Rīgas tirgotāja, Rīgas pilsētas galvas Ludviga Vilhelma Kerkoviusa (1831-1904) brāļa ģimenē. Bērnību viņa pavadīja Latvijas galvaspilsētā un ģimenes lauku īpašumā, kā jauna meitene apmeklēja privātu gleznošanas un zīmēšanas skolu. Šajā laikā viņa radīja savu pirmo eļļas portretu, vēlāk tapa arī Rīgas jūrmalas pasteļi.
“Mana dzīve molberta priekšā sākās 18 gados dzimtajā pilsētā Rīgā. Jau no bērnības manī mita alkas pēc mākslinieciskas attēlošanas,” reiz izteikusies Kerkoviusa. Pēc gadsimtu mijas viņa turpināja studijas Dahavā pie Ādolfa Helcela, kurš tiek uzskatīts par modernās glezniecības celmlauzi un kura krāsu mācība atstāja noteicošu ietekmi uz uzlecošo mākslinieci. Vēlāk Kerkoviusa bija Helcela meistarklases dalībniece un viņa asistente Štutgartē.
Lai gūtu jaunas mākslinieciskas ierosmes, Kerkoviusa no 1920. līdz 1923. gadam studēja Bauhaus skolā Veimārā un apguva aušanu. Tas ietekmēja viņas izpratni par abstraktām formām un to pārcelšanu glezniecībā – viņa attīstīja līnijā, formā un krāsā balstītu glezniecības valodu. Viņas kompozīcijas bieži ir drīzāk abstraktas, taču ietver arī figurālus un priekšmetiskus skicējumus.
Ida Kerkoviusa, kurai vācbaltiešu repatriācijas ietvaros nācās pamest Latviju, īpaši pieprasīta bija pēckara laikā. Laikā no 1948. gada līdz mākslinieces nāvei Vācijā un ārvalstīs notikušas vairāk nekā 75 visnotaļ pozitīvi uzņemtas viņas darbu izstādes.
Teodora Ferdinanda Kerkoviusa ģimenes kādreizējā pilsētas dzīvesvieta
Ģertrūdes iela 13
Rīga, LV-1011
LATVIJA
Projektu īsteno Goethe-Institut Latvijā.
Autor: Alexander Welscher
Tulkoja: Līga Raituma