Atrašanās vieta
Bijusī mācītajmuiža
Brīvības iela 50/52
Dobele, LV–3701
LATVIJA
Vairāk nekā piecdesmit gadu Augusts Bīlenšteins strādāja par mācītāju. Līdztekus tam erudītais zinātnieks kā neviens cits pirms viņa nodevās Latvijas kultūrvēstures pētniecībai.
Augustu Bīlenšteinu (1826-1907) uzskata par zinātniskās un sistemātiskās latviešu valodas pētniecības aizsācēju. Luterāņu mācītājs Latvijā iemantoja lielu atzinību kā latviešu valodas, folkloras, etnogrāfijas un vēsturiskās ģeogrāfijas pētnieks. Neraugoties uz to, ka ilggadējais “Latviešu literārās biedrības” prezidents sevi dēvēja par “latviešu draugu”, viņš bija ar savas kārtas apziņu apveltīts vācbaltietis.
Bīlenšteins auga luterāņu mācītāja ģimenē Jaunaucē, kur pavadīja bērnību un pirmos darba dzīves gadus. Viņš mācījās tradīcijām bagātajā Pfortas ģimnāzijā Saksijā-Anhaltē un studēja teoloģiju Halles un Tērbatas (mūsdienu Tartu) universitātēs. Pēc tēva nāves viņš pārņēma mācītāja amatu tēva draudzē, bet 1867. gadā kļuva par mācītāju Dobelē, kur dzīvoja līdz 1905. gadam un vēlāk tika apbedīts.
Līdzās mācītāja darbam vācu draudzē un muižas zemju apsaimniekošanai Bīlenšteins devās izpētes ceļojumos pa Latviju, pētot latviešu kultūrvēsturi. Tā tapa vairāki raksti par latvietību, pētījumi par etnogrāfiju un folkloru, kā arī seno latviešu pilskalnu kartes.
Taču lielāko uzmanību Bīlenšteins veltīja latviešu valodas izpētei un aprakstīšanai. Viņa darbus uzskata par nozīmīgu 19. gadsimta indoeiropiešu valodniecības avotu. Turklāt no 1867. līdz 1903. gadam viņš bija tolaik lielākā latviešu valodā iznākošā laikraksta – “Latviešu Avīzes” – izdevējs. Neraugoties uz interesi par latviešiem, Bīlenšteinam kā vācbaltietim bija kritiska attieksme pret latviešu nacionālo kustību.
Bijusī mācītajmuiža
Brīvības iela 50/52
Dobele, LV–3701
LATVIJA
Projektu īsteno Goethe-Institut Latvijā.
Autors: Aleksandrs Velšers
Tulkoja: Kristīne Kļaustiņa