Ernsts fon Bergmanis – ķirurģijas meistars un aseptikas pamatlicējsē

Mūsdienu Rīgā vācu medicīnas studenti sastopami vai ik uz soļa. Vai viņi sev par paraugu ņem Ernstu fon Bergmani? No vācbaltu ārsta mācīties gan viņi var daudz.

Ernsts fon Bergmanis. Foto via Wikimedia Commons

Ernsts fon Bergmanis gādīgi uzlicis roku pacientei uz pleca. Viņu ieskāvuši asistenti un medmāsas, operāciju zāles galerijā sēž medicīnas studenti. Pavisam drīz Berlīnes karaliskās universitātes ķirurģijas klīnikas vadošais profesors liks lietā skalpeli. Neraugoties uz viņa rūpju pilno sejas izteiksmi, viss norit, kā plānots, – un sirmais virsārsts pēc operācijas var apmierināti smaidīt, kā liecina fotouzņēmumi 1906. gada žurnālā "Berliner Leben”.

Ķirurgs Ernsts fon Bergmanis Berlīnes universitātes klīnikas operāciju zālē gatavojas veikt operāciju. Foto: Berliner Leben. Izdevums nr. 9. 1906 © Zentral- und Landesbibliothek Berlin

Nav brīnums – galu galā Ernsts fon Bergmanis nebija vienkāršs ārsts, bet gan viens no “mūsu dižākajiem zinātniekiem un operāciju meistariem”, kā vēsta fotogrāfiju apraksti. Pateicoties nopelniem jaunu operēšanas un dezinfekcijas metožu izstrādē, vācbaltu izcelsmes ķirurgs tolaik tika uzskatīts par pasaules mēroga mediķi un bija viens no ķeizara personiskajiem ārstiem. Arī viņa zinātniskā darbība bija ievērības cienīga.

Pēc veiksmīgi noritējušas operācijas ķirurgs Ernsts fon Bergmanis apmierināts spiež roku asistentam. Foto: Berliner Leben. Izdevums nr. 9. 1906 © Zentral- und Landesbibliothek Berlinn

Taču 1836. gada 16. decembrī Rīgā dzimušais un tagadējā Rūjienā augušais mācītāja dēls nemaz nevēlējās kļūt par ārstu. Pēc mācībām Bērzaines ģimnāzijā fon Bergmanis plānoja studēt vēsturi un filoloģiju. Tomēr ierobežotais studentu vietu skaits neļāva šo ieceri īstenot.

Piemiņas plāksne ķirurgam Ernstam fon Bergmanim Vecrīgā, kur savulaik atradās māja, kurā viņš dzimis. Foto: Alexander Welscher

Turpretī medicīnas studijām ierobežojumu nebija, un tā Ernsts fon Bergmanis 1854. gadā dodas uz Tērbatu (mūsdienu Tartu) Igaunijā. Sākotnējo nepatiku pret anatomijas studijām viņš ātri vien pārvar. Mediķa gaitas fon Bergmanis uzsāk kā ārsts-asistents un pēc tam profesors Tērbatā, bet pēc studiju braucieniem pa Eiropu vēlāk kļūst par pasniedzēju Vircburgā un Berlīnē.

Taču par ilggadējā Vācu ķirurģu biedrības prezidenta nozīmīgāko skolu kļūst karš. Būdams kara ārsts, fon Bergmanis būtisku uzsvaru liek uz aseptiskās brūču aprūpes metodēm, kas slimnīcās vēlāk kļūst par medicīnas standartu. Fon Bergmani uzskata arī par celmlauzi ārstu tālākizglītošanas jomā – Vācijas ārstu kamera līdz pat mūsdienām piešķir viņa vārdā nosaukto medaļu.

Averss Ernsta fon Bergmaņa vārdā nosauktajai medaļai, kuru kopš 1962. gada piešķir par nopelniem ārstu tālākizglītošanas jomā. Foto: © Bundesärztekammer