Kants Kurzemē – pasaules literatūra no Liepājas

Grāmatu apgāds “Lagarde und Friedrich” Lībavā (mūsdienu Liepājā) izdeva Berlīnes un Kēnigsbergas apgaismības pārstāvju darbus. Īsajā firmas pastāvēšanas vēsturē jo īpaši izceļas viens darbs.

Kādreizējā apgāda “Lagarde und Friedrich” ēka Liepājā. Foto: Geoff Chester

Pirmajā acumirklī tas šķiet vien parasts koka nams Liepājas pilsētā, kas citādi var lepoties ar daudzām greznām celtnēm, ko projektējis arhitekts Pauls Makss Berči. Taču necilā ēka Latvijas trešās lielākās pilsētas centrā ir ļoti nozīmīga. Tajā savulaik atradās Fransuā Teodora Lagarda un Johana Daniela Frīdriha apgāds, kas 1790. gadā publicēja Imanuela Kanta (1724-1804) “Spriestspējas kritikas” pirmizdevumu. Par to atgādina piemiņas plāksne un neliels, 2011. gadā atklāts piemineklis vācu filozofam.

Piemiņas plāksne un piemineklis Imanuelam Kantam pie kādreizējā apgāda “Lagarde und Friedrich” ēkas fasādes Liepājā. Foto: Geoff Chester

“Spriestspējas kritika“ ir trešais galvenais Kanta darbs pēc “Tīrā prāta kritikas” (1781) un “Praktiskā prāta kritikas” (1788). Pirmie divi darbi vēl tika izdoti Johana Frīdriha Hartknoha apgādā Rīgā, kura vadību pēc izdevēja nāves 1789. gadā pārņēma viņa dēls. Taču viņam neizdevās iemantot Kanta labvēlību, un “Spriestspējas kritika” iznāca apgādā “Lagarde und Friedrich”. Abi Berlīnes grāmattirgotāji 1785. gada 15. jūnijā Liepājā bija nodibinājuši filiāli, kas pastāvēja sešus gadus un šajā laikā izdeva ap 60 grāmatu.

Imanuela Kanta “Spriestspējas kritikas” pirmizdevuma titullapa. Foto: © Peter Harrington Rare Books

Nav zināms, kādēļ Kants izšķīrās par šo izdevniecību. Latviešu vēsturnieks un pieminekļa iniciators Rihards Rubīns lēš, ka tam pamatā būs bijuši finansiāli apsvērumi. Daži pat pieļauj, ka Kants, iespējams, personīgi apmeklējis Liepāju, lai nodotu manuskriptu. Dokumentāli pierādījumi šim apgalvojumam gan neeksistē. Toties ir skaidri zināms, ka viņa jaunākais brālis Johans Heinrihs Kants (1735-1800) darbojies kā skolotājs Mītavā (mūsdienu Jelgavā) un mācītājs Vecsaulē.

Kants, šķiet, bijis patīkami pārsteigts par apgāda produkciju. “Signālloksnes liecina par ļoti labu drukas izpildījumu, gan attiecībā uz papīru, gan burtiem,“ viņš apliecinājis Lagardam kādā vēstulē 1790. gada martā. Grāmatizdevējs nekavējoties atbildējis ar tādu pašu uzslavu. “Jūsu darbs man ne tikai nes peļņu, bet arī dara godu manam apgādam,“ viņš rakstījis.

Ņemot vērā lielo pieprasījumu, jau drīz vajadzēja iznākt otrajam izdevumam. Taču daudzo labojumu un citu Kanta pienākumu dēļ tas varēja nākt klajā tikai 1793. gada martā. Šajā laikā Lagarda un par liepājnieku kļuvušā Frīdriha ceļi jau bija šķīrušies – nosaukumā kā izdošanas vieta norādīta vairs tikai Berlīne.