Oto Lambsdorfs – brīvo demokrātu grāfs no vācbaltu muižnieku dzimtas

Grāfs Oto Lambsdorfs, sakot runu Latvijā 2005. gadā. Foto: © Deutsch-Baltische Handelskammer

Grāfs Oto Lambsdorfs bija viens no ietekmīgākajiem politiķiem Vācijas pēckara vēsturē. Taču par “tirgus grāfu” dēvētais politiķis bijis saistīts arī ar Latviju – un uzturējis dzīvu dzimtas piemiņu.

Vācijas politikā viņa balsij bija svars – grāfu Oto Lambsdorfu (1926-2009) uzskatīja par brīvās tirgus ekonomikas aizstāvi un analītiķi ar asu prātu un izteiksmīgu retoriku. Viņa priekšstati par ekonomikas un sociālo politiku noteica Vācijas Federatīvās Republikas darba kārtību vēl ilgi pēc viņa darbības VFR ekonomikas ministra (1977-1984) un Brīvās demokrātiskās partijas priekšsēdētāja (1988-1993) amatā. Vēsturisku nozīmi iemantoja par “tirgus grāfu” dēvētā Lambsdorfa 1982. gada “pārmaiņu dokuments”, vēlāk liberālā politiķa karjeru un citkārt nevainojamo reputāciju aizēnoja partijas ziedojumu skandāls.

Venges brīvkungs grāfs Oto Frīdrihs Vilhelms Lambsdorfs dzimis Āhenē. Viņš cēlies no kādas senas Vestfālenes muižnieku dzimtas Baltijas atzara, kas vēlīnajos viduslaikos apmetās uz dzīvi tā laika Livonijā.

Fon der Venges, sauktu Lambsdorfu, dzimtas ģerbonis. Foto: © Deutsch-Baltische Handelskammer

Lambsdorfs vairākkārt apmeklēja kādreizējo dzimtas muižu Brizulē, kas līdz 1930. gadam piederēja viņa veconkulim. Kapličā netālu no tās ir apbedīti trīspadsmit dzimtas pārstāvji, kas savulaik Krievijas impērijā ieņēma augstus amatus. Arī viņu pēcnācēji aktīvi iesaistījušies politikā vai diplomātiskajā dienestā. Lambsdorfa brālis Hāgens pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā bija pirmais Vācijas vēstnieks Rīgā, savukārt viņa dēls Aleksandrs 2014. gadā tika ievēlēts par Eiropas Parlamenta viceprezidentu.

Kādreizējā Lambsdorfu dzimtas muiža Brizulē. Foto: LNB Digitālās bibliotēkas kolekcija “Zudusī Latvija”

Kādā runā Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamerā, kuras izveidē Lambsdorfs kā dibināšanas goda prezidents spēlēja būtisku lomu, viņš savulaik sacīja: „Ar Latviju kā ar savu senču dzimteni es personīgi jūtos ļoti cieši saistīts“. Lambsdorfu ciešā saikne izpaudās arī 2014. gadā, atklājot jauno Latvijas Nacionālo bibliotēku. Par godu šim notikumam ģimene bibliotēkai dāvināja divus vēsturiskus Bībeles izdevumus.

Grāfs Hāgens Lambsdorfs 2014. gada decembrī Berlīnē toreizējai Latvijas vēstniecei Vācijā Elitai Kuzmai pasniedz divus 19. gadsimta pirmās puses Bībeles izdevumus. Foto: Latvijas vēstniecība Vācijā © Latvijas Ārlietu ministrija