Vācu filma Latvijas ainavā – “Zvaigznes no debesīm”

Karolīne Herfurte un Juta Vanaga “Zvaigznes no debesīm” uzņemšanā: aina veļas mazgātavā Miesnieku ielā Rīgā. Foto: Jürgen Olczyk © die film gmbh

Tas ir stāsts par meliem mūža garumā. Vienlaikus vācu kinofilma “Zvaigznes no debesīm” vēsta arī par kādu Latvijas vēstures lappusi. Filmēts tika arī reālajās notikumu vietās Rīgā.

Hannelore Elsnere runā latviski. Slavenā vācu aktrise apguva pāris frāzes latviešu valodā lomai kinofilmā “Zvaigznes no debesīm”. 2010. gadā uzņemtajā ģimenes drāmā viņa atveido Margu Baumani – Vācijā dzīvojošu vācbaltieti, kas cīnās ar aizsākušos demenci un savas pagātnes kļūdām. Marga kopā ar meitu Sofiju, ko filmā atveido Juliāne Kēlere (Nekur Āfrikā), dodas uz Rīgu, lai mātes dzimtenē izdibinātu ģimenes tumšo noslēpumu.

Filmas darbība risinās 1991. gada pārmaiņu laikā. Kad Marga un Sofija ierodas Latvijā, politiskie notikumi piedzīvo strauju pavērsienu. Nacionālā brīvības kustība Baltijā draud sagraut Padomju Savienību. Visa pasaule saspringti seko līdzi trīs Baltijas valstu neapbruņotajai cīņai pret padomju režīmu. 1969. gadā Šveicē dzimušais režisors Hanss Šteinbihlers (Annas Frankas dienasgrāmata) bija personiski ieinteresēts kinematogrāfiski atdzīvināt pārmaiņu gadu notikumus, tāpēc viņš ar prieku izmantoja iespēju veidot filmu pēc Vācijas scenāriju balvai nominētā Roberta un Jozefīnes Taientālu spraigā stāsta. Vēsturiskās ainas tika filmētas reālajās notikumu vietās Vecrīgā. Taču atšķirībā no 1991. gada ziemas 2010. gadā Latvijas galvaspilsētu klāja metru bieza sniega sega. Filmēšanas komandai nemitīgi bija jāķeras pie sniega lāpstām un atlikušais sniegs jākausē ar siltā gaisa ventilatoru.

“Zvaigznes no debesīm” filmēšanas darbi pie Zviedru vārtiem Rīgā. Foto: Jürgen Olczyk © die film gmbh

Liela veiksme vācu filmas veidotājiem izrādījās sadarbība ar latviešu kolēģiem un statistiem. Daudzi no komandas bija filmā attēlotā laika liecinieki un paši bija piedalījušies 1991. gada janvāra notikumos, kad civiliedzīvotāji ierīkoja barikādes pie parlamenta, radio mājas un citām nozīmīgām Rīgas ēkām, lai aizsargātu pirms gada iecelto neatkarīgo valdību. Cilvēki no visas valsts plūda uz galvaspilsētu un ar transportlīdzekļiem, smilšu maisiem, baļķiem un visu, ko varēja sagādāt, aizbarikādēja padomju militāristiem ieeju vecpilsētā. Vairāk nekā divas nedēļas (no 1991. gada 13. līdz 27. janvārim) cilvēki dienu un nakti dežūrēja pie barikādēm, organizēja ēdināšanu un medicīnisko aprūpi, sēdēja pie ugunskuriem un dziedāja dziesmas.

Latviešiem bija ļoti svarīgi, lai notikumi tiku attēloti reālistiski. Daudzi no teju 400 statistiem atnesa līdzi oriģinālus rekvizītus un tērpus. “Filmēšanas laikā atkal tika uzjundītas atmiņas, dažiem skatītājiem acīs bija asaras,” atceras Ivo Ceplevičš no producentu firmas Film Angels. Filmēšanas vietā pie parlamenta ēkas kopš 2007. gada neliels piemineklis piramīdas formā godina iedzīvotāju drosmi un piecus barikāžu laika upurus, savukārt kopš 2001. gada vecpilsētā ierīkots Barikāžu muzejs.

Barikāžu piemineklis Vecrīgā. Foto: Katrin Wolschke

Paralēli tam filma stāsta par notikumiem Margas jaunībā, kur viņu atveido Karolīne Herfurte (Fack ju Göhte). 20. gadsimta 30. gados dzīvespriecīgā sieviete kopā ar mīļoto vīru Juri dzīvo Jūrmalā. Taču šķietamā laime ir maldinoša. Jura sirds pieder latvietei Ievai, kuras dēļ viņš galu galā pamet savu sievu. Gabaliņu pa gabaliņam skatītājs saliek kopā Margas briesmīgā noslēpuma mozaīku. Otrā pasaules kara jukās viņa krievu okupantiem denuncē savu sāncensi. Apmelotā Ieva tiek izsūtīta uz Sibīriju, un izmisušais Juris atgriežas pie sievas kopā ar meitu Sofiju, kas pārsteidzošā kārtā izrādās Ievas bērns. Marga, kaut tā arī nespēj atraisīt mātes jūtas pret svešo bērnu, tomēr turpmāk dara visu, lai izdzēstu pēdas par Sofijas miesīgo māti.

Filmēšanas darbi notika arī pie parlamenta ēkas Rīgā. Foto: Katrin Wolschke

Aktieru ansambli lielākoties veidoja vācu mākslinieki, tostarp daudzi pazīstami aktieri, taču Margas liktenīgās sāncenses lomā iejutušās arī divas slavenas latviešu aktrises. Juta Vanaga atveido Ievu jaunībā, bet Dace Eversa spēlē vecāko Ievu. Tāpat filmā iekļauta arī latviešu mūzika. Stāstu kā sarkans pavediens caurvij Daugavpils folkloras grupas “Svārta” dziedātā tautasdziesma “Aizkryta sauleite“.

20. gadsimta 30., 40. un 90. gadu Latvijas politiskie notikumi melodrāmā veido lielisku fonu Margas un Sofijas sarežģītajām mātes un meitas attiecībām un viņu likteņiem. Filmas vēlas pastāstīt par “nespēju aizmirst un piedošanas spēku” – tēmu, kas Latvijas vēsturē nav sveša. Uz Vācijas kinoteātru ekrāniem filma nonāca 2011. gada jūnijā – divdesmit gadus pēc barikāžu notikumiem. Latvijas skatītājiem Bavārijas Kino balvu saņēmušo filmu demonstrēja Latvijas Televīzija.