Parks uz mūžu mūžiem – Vērmanes dārzs

No ''goethe.de''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ieeja Vērmanes dārzā, 1913. Foto via Wikipedia

Jau divsimt gadu zaļais parks pašā Rīgas sirdī priecē galvaspilsētas iedzīvotājus. Vērmanes dārzu finansēja un būtisku lomu tā izveidē spēlēja vācu izcelsmes pilsētnieki.

Otrais vecākais pilsētas parks rīdziniekiem piedāvā daudz iespēju. Diženo koku pavēnī, ēdot saldējumu, viņi pavada pusdienu pārtraukumu vai, sēžot uz soliņiem pie brīvdabas estrādes, nopietni nododas šaha spēlei, kamēr bērni draiskojas rotaļu laukumā. Parku, kurā bieži tiek rīkoti arī koncerti un festivāli, svinīgi atklāja 1817. gadā. Savu vārdu Vērmanes dārzs ieguva desmit gadus vēlāk – par godu tā vācu izcelsmes dibinātājai.

Anna Ģertrūde Vērmane, 1821. Foto: via Wikipedia

Vietās, kur mūsdienās atpūšas lielpilsētas iedzīvotāji, savulaik bija vieni vienīgi gruveši. 1812. gadā, tuvojoties Napoleona armijai, kas devās karagājienā uz Krieviju, pilsētas vadība drošības apsvērumu dēļ lika nodedzināt Rīgas priekšpilsētas. Pēc gada tā aicināja pilsētas iedzīvotājus ziedot apzaļumojumu ierīkošanai, kam ātri vien bija jākliedē drūmās atmiņas. Viena no dāsnākajām ziedotājām parka ierīkošanai Vecrīgas austrumu pusē bija vācu tirgotāja atraitne Anna Ģertrūde Vērmane (1750–1827). Viņas dāvinājuma vienīgais noteikums bija, ka parkam uz mūžīgiem laikiem jābūt pieejamam pilsētas iedzīvotājiem atpūtai.

Šī Rīgas pirmā publiskā parka aleju plānojuma un apstādījumu autors ir Lībekā dzimušais botāniķis Johans Hermanis Cigra. Arī vēlākajos parka paplašināšanas darbos savu roku pielikuši vairāki vācieši, tostarp ainavu arhitekts Georgs Kūfalts un tēlnieks Augusts Folcs.

Atpūta zālienā. Fonā, rožu dobju ieskauts, redzams Annas Ģertrūdes Vērmanes piemiņai veltītais granīta obelisks. Uzrakstā vācu valodā lasāms: „Uzstādījuši tie, kas spēj šo parku novērtēt, 1829“. Foto: Katrin Wolschke

Starp eksotiskajiem kokiem, rožu dobēm un kafejnīcām piecus hektārus lielajā, angļu dārza stilā veidotajā parkā mājvietu raduši pieminekļi vairākām ievērojamām personībām. Līdzās diviem citiem vācbaltiešiem – apgaismotājam Garlībam Merķelim un ķīmiķim Vilhelmam Ostvaldam –, protams, ir pārstāvēta arī pati Anna Ģertrūde Vērmane, kuras vārdā parks nosaukts. Divus gadus pēc Vērmanes nāves viņas dēls mātei par godu uzstādīja granīta obelisku, ko šodien ieskauj rožu dārzs.

Atrašanās vieta

Vērmanes dārzs
Starp Krišjāņa Barona, Elizabetes, Tērbatas un Merķeļa ielu
Rīga, LV–1050
LATVIJA

Vācu pēdas Latvijā

Projektu īsteno Goethe-Institut Latvijā.
Autore: Katrīna Volške
Tulkoja: Kristīne Kļaustiņa