Zigfrīda fon Fēgezaka “Baltiešu traģēdija” un “Ziemeļu dzimtenes” lirika

Zigfrīds fon Fēgezaks. Foto ar laipnu Fēgezaka arhīva Rēgenē atļauju

Tālu prom no dzimtās Baltijas viņi tai uzcēluši literāru pieminekli – vācbaltu rakstnieki Zigfrīds fon Fēgezaks, Ģertrūde fon den Brinkena un Verners Bergengrīns.

Ar savu autobiogrāfisko romānu triloģiju “Baltische Tragödie” (“Baltiešu traģēdija”, latviski izdota kā tetraloģija “Baltiešu gredzens”), kurā aprakstīts vācbaltiešu noriets un gals līdz Pirmajam pasaules karam, Zigfrīds fon Fēgezaks (1888-1974) trīsdesmitajos gados iemanto atpazīstamību kā rakstnieks. Loberģu muižā netālu no Valmieras dzimušajam vācbaltietim dzimto Vidzemi bija nācies atstāt 1912. gadā.

Loberģu muiža, kurā dzimis Zigfrīds fon Fēgezaks. Padomju laikā tajā bija ierīkota pienotava, šobrīd muiža ir privātīpašums. Publicēts izdevumā: Franz Baumer, Siegfried von Vegesack. Heimat im Grenzenlosen. Eine Lebensbeschreibung, Heilbronna, 1974.

Studijas viņš pabeidz Vācijā, kur strādā par žurnālistu, rakstnieku un tulkotāju. Pēc vairākiem emigrācijā pavadītiem gadiem Zviedrijā un Dienvidamerikā fon Fēgezaks uz laiku atgriežas savā dzimtenē, 1941. gadā brīvprātīgi piesakoties par tulku Vērmahtā. Karā pieredzēto viņš atspoguļo ziņojumu un rakstu krājumā “Als Dolmetscher im Osten” (“Kā tulks Austrumos”).

Piemiņas plāksne Zigfrīdam fon Fēgezakam Rīgā, Raiņa bulvārī 19. Foto: Katrin Wolschke

1944. gadā Fēgezaks apmetas uz pastāvīgu dzīvi Bavārijas mežā. Līdz savai nāvei viņš saraksta vairāk nekā piecdesmit romānu, stāstu un ceļojumu aprakstu, kuros aizvien liriski apdzied savu “Ziemeļu dzimteni”. Viens no Fēgezaka pēdējiem darbiem – “Baltische Erzählungen” (“Baltijas stāsti”) – iznāk tikai pēc viņa nāves.