Inhaltsverzeichnis
Atrašanās vieta
Vāgnera zāle
Riharda Vāgnera iela 4
Rīga, LV–1050
LATVIJA
Lettland:Savulaik nevienam nezināmais kapelmeistars Rihards Vāgners: Unterschied zwischen den Versionen
Aus goethe.de
K (Newline insert before newBox via script) |
|||
| (16 dazwischenliegende Versionen von einem anderen Benutzer werden nicht angezeigt) | |||
| Zeile 1: | Zeile 1: | ||
| − | [[Datei:LETTLAND 001 Foto Alexander Welscher.jpg|750px|thumb|left|Riharda Vāgnera krūšutēls Vāgnera zālē Rīgā atgādina par laiku, kad komponists bija kapelmeistars kādreizējā Rīgas pilsētas teātrī. Foto: Alexander Welscher]] | + | [[Datei:LETTLAND 001 Foto Alexander Welscher neu.jpg|750px|thumb|left|Riharda Vāgnera krūšutēls Vāgnera zālē Rīgā atgādina par laiku, kad komponists bija kapelmeistars kādreizējā Rīgas pilsētas teātrī. Foto: Alexander Welscher]] |
| − | Tā bija | + | Tā bija īsa viesizrāde, ko pirms teju 200 gadiem Rihards Vāgners sniedza kā kapelmeistars. Viņš vēlējās doties plašajā pasaulē. Un tomēr uzturēšanās Rīgā bija zīmīga – gan viņam, gan pilsētai. |
Vēl pirms kļūšanas par operu komponistu Rihards Vāgners (1813-1883) cilāja diriģenta zizli Rīgā. 1837. gada augustā divdesmit četru gadu vecumā viņš no Kēnigsbergas ieradās tolaik Krievijas impērijai piederošajā Baltijas metropolē, lai stātos kapelmeistara amatā Rīgas pilsētas vācu teātrī. Taču parādi un strīdi ar teātra direktoru diriģentam no Saksijas jau pēc divām sezonām lika bēgšus pamest pilsētu. | Vēl pirms kļūšanas par operu komponistu Rihards Vāgners (1813-1883) cilāja diriģenta zizli Rīgā. 1837. gada augustā divdesmit četru gadu vecumā viņš no Kēnigsbergas ieradās tolaik Krievijas impērijai piederošajā Baltijas metropolē, lai stātos kapelmeistara amatā Rīgas pilsētas vācu teātrī. Taču parādi un strīdi ar teātra direktoru diriģentam no Saksijas jau pēc divām sezonām lika bēgšus pamest pilsētu. | ||
| Zeile 9: | Zeile 9: | ||
Arī pirmās arhitektoniskās ierosmes savai “svētajai zālei” – Baireitas festivāla namam – Vāgners smēlies laikā, kad darbojās Rīgas pilsētas teātrī. Tolaik tas bija vācu teātra un muzikālās dzīves centrs mūsdienu Latvijas galvaspilsētā. Vairākkārt pārbūvētajā ēkā ielā, kas vēlāk pārdēvēta komponista vārdā, kopš 80. gadu beigām atrodas Vāgnera zāle. Taču šobrīd avārijas stāvoklī esošās ēkas nākotne ir neskaidra. | Arī pirmās arhitektoniskās ierosmes savai “svētajai zālei” – Baireitas festivāla namam – Vāgners smēlies laikā, kad darbojās Rīgas pilsētas teātrī. Tolaik tas bija vācu teātra un muzikālās dzīves centrs mūsdienu Latvijas galvaspilsētā. Vairākkārt pārbūvētajā ēkā ielā, kas vēlāk pārdēvēta komponista vārdā, kopš 80. gadu beigām atrodas Vāgnera zāle. Taču šobrīd avārijas stāvoklī esošās ēkas nākotne ir neskaidra. | ||
| − | + | [[Datei:LETTLAND 002 Innenansicht des Wagnersaals Foto Alexander Welscher.jpg|750px|thumb|left|Vāgnera zāles iekšskats. Foto: Alexander Welscher]] | |
| − | |||
Sākotnēji Vāgners dzīvoja šaurā pilsētas dzīvoklī netālu no teātra, no kura 1838. gada pavasarī pārcēlās uz plašu māju Pēterburgas priekšpilsētā uz ziemeļiem no pilsētas centra. Tur viņš sarakstīja pirmos divus cēlienus savam agrīnajam piecu cēlienu darbam “Rienci”, ar kuru pretrunīgi vērtētais mūzikas ģēnijs cerēja izrauties no provinces teātra vides. Viņa mērķis bija Parīze – pilsēta, kas tolaik noteica toni mūzikā. | Sākotnēji Vāgners dzīvoja šaurā pilsētas dzīvoklī netālu no teātra, no kura 1838. gada pavasarī pārcēlās uz plašu māju Pēterburgas priekšpilsētā uz ziemeļiem no pilsētas centra. Tur viņš sarakstīja pirmos divus cēlienus savam agrīnajam piecu cēlienu darbam “Rienci”, ar kuru pretrunīgi vērtētais mūzikas ģēnijs cerēja izrauties no provinces teātra vides. Viņa mērķis bija Parīze – pilsēta, kas tolaik noteica toni mūzikā. | ||
| Zeile 16: | Zeile 15: | ||
[[Datei:LETTLAND 003 Foto Alexander Welscher 750x444.jpg|750px|thumb|left|Biroja ēkā Dzirnavu un Brīvības ielas stūrī kāpņutelpas vitrāža atgādina par Riharda Vāgnera trīs gadus ilgo uzturēšanos Rīgā. Savulaik šajā vietā atradās koka ēka, kurā jaunais komponists dzīvoja. Foto: Alexander Welscher]] | [[Datei:LETTLAND 003 Foto Alexander Welscher 750x444.jpg|750px|thumb|left|Biroja ēkā Dzirnavu un Brīvības ielas stūrī kāpņutelpas vitrāža atgādina par Riharda Vāgnera trīs gadus ilgo uzturēšanos Rīgā. Savulaik šajā vietā atradās koka ēka, kurā jaunais komponists dzīvoja. Foto: Alexander Welscher]] | ||
| − | Tomēr mākslinieciskos panākumus Vāgneram bija lemts gūt krietni vēlāk, un tie – kā savā autobiogrāfijā min pats komponists – dažam labam laikabiedram Rīgā bija visnotaļ liels pārsteigums. Vēl jo vairāk tādēļ mūsdienās pilsēta atceras savu kādreizējo īslaicīgo iedzīvotāju, kas tolaik rīkoja koncertus arī Melngalvju namā. | + | Tomēr mākslinieciskos panākumus Vāgneram bija lemts gūt krietni vēlāk, un tie – kā savā autobiogrāfijā min pats komponists – dažam labam laikabiedram Rīgā bija visnotaļ liels pārsteigums. Vēl jo vairāk tādēļ mūsdienās pilsēta atceras savu kādreizējo īslaicīgo iedzīvotāju, kas tolaik rīkoja koncertus arī [http://lbs.goethe.de/mediawiki/index.php/Lettland:Melngalvju_nams_%E2%80%93_piepild%C4%ABtais_v%C4%93l%C4%93jums?uselang=lv Melngalvju namā]. |
| − | Komponista 200. jubileju Latvijas Nacionālā opera, kuras skatuves portālu rotā Vāgnera portrets, atzīmēja ar vērienīgu “Nībelunga gredzena iestudējumu”, 2014. gadā, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, tika izrādīts “Rienci”. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā apskatāms it kā Vāgnera atstāts diriģenta zizlis. | + | Komponista 200. jubileju [http://lbs.goethe.de/mediawiki/index.php/Lettland:No_V%C4%81cu_te%C4%81tra_l%C4%ABdz_Latvijas_Nacion%C4%81lajai_operai?uselang=lv Latvijas Nacionālā opera], kuras skatuves portālu rotā Vāgnera portrets, atzīmēja ar vērienīgu “Nībelunga gredzena iestudējumu”, 2014. gadā, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, tika izrādīts “Rienci”. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā apskatāms it kā Vāgnera atstāts diriģenta zizlis. |
| − | [[Datei:LETTLAND 004 Angeblich von Wagner zurueckgelassener Taktstock Foto Astrida Meirane.jpg|750px|thumb|left|It kā Vāgnera atstātais diriģenta zizlis Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Foto: Astrīda Meirāne © Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs]] | + | [[Datei:LETTLAND 004 Angeblich von Wagner zurueckgelassener Taktstock Foto Astrida Meirane neu.jpg|750px|thumb|left|It kā Vāgnera atstātais diriģenta zizlis Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Foto: Astrīda Meirāne © Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs]]{{#Video:http://lbs.goethe.de/mediawiki/images/e/ec/LETTLAND_005_Vagnera_zale_720_%28c%29_Geothe-Institut_Riga_Filmu_darbnica.mp4 | Vāgnera zāle Rīgā. © Goethe-Institut Riga}}{{#newBox:listbox}} |
| − | {{#newBox:listbox}} | + | ==Atrašanās vieta== |
| − | == | ||
'''Vāgnera zāle'''<br> | '''Vāgnera zāle'''<br> | ||
Riharda Vāgnera iela 4<br> | Riharda Vāgnera iela 4<br> | ||
Rīga, LV–1050<br> | Rīga, LV–1050<br> | ||
| − | LATVIJA{{#newBox:listbox}} | + | LATVIJA |
| + | {{#newBox:listbox}} | ||
==Informācija apmeklētājiem== | ==Informācija apmeklētājiem== | ||
'''Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs'''<br> | '''Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs'''<br> | ||
| Zeile 32: | Zeile 31: | ||
Rīga, LV–1050<br> | Rīga, LV–1050<br> | ||
LATVIJA<br><br> | LATVIJA<br><br> | ||
| − | Darba laiks: | + | Darba laiks: 1. maijs – 30. septembris: katru dienu no 10.00 līdz 17.00<br> |
| − | 1. maijs | + | 1. oktobris – 30. aprīlis: trešdien – svētdien no 11.00 līdz 17.00 |
| − | + | {{#newBox:listbox}} | |
| − | 1. oktobris | + | ==Saite== |
| − | + | *[http://www.rigamuz.lv/km/index.php?m=info_apm&l=lv Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs] | |
| − | == | + | == Vācu pēdas Latvijā== |
| − | *[http://www.rigamuz.lv Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs] | ||
| − | ==Vācu | ||
Projektu īsteno Goethe-Institut Latvijā.<br> | Projektu īsteno Goethe-Institut Latvijā.<br> | ||
Autors: Aleksandrs Velšers<br> | Autors: Aleksandrs Velšers<br> | ||
Tulkoja: Kristīne Kļaustiņa | Tulkoja: Kristīne Kļaustiņa | ||
Aktuelle Version vom 4. September 2020, 16:29 Uhr
Tā bija īsa viesizrāde, ko pirms teju 200 gadiem Rihards Vāgners sniedza kā kapelmeistars. Viņš vēlējās doties plašajā pasaulē. Un tomēr uzturēšanās Rīgā bija zīmīga – gan viņam, gan pilsētai.
Vēl pirms kļūšanas par operu komponistu Rihards Vāgners (1813-1883) cilāja diriģenta zizli Rīgā. 1837. gada augustā divdesmit četru gadu vecumā viņš no Kēnigsbergas ieradās tolaik Krievijas impērijai piederošajā Baltijas metropolē, lai stātos kapelmeistara amatā Rīgas pilsētas vācu teātrī. Taču parādi un strīdi ar teātra direktoru diriģentam no Saksijas jau pēc divām sezonām lika bēgšus pamest pilsētu.
Neraugoties uz īso viesošanos, Rīga bija zīmīgs pakāpiens jaunā komponista karjerā. Te Vāgners sāka darbu pie savas trešās operas “Rienci”, ko vēlāk turpināja Parīzē un kuras pirmizrāde notika 1842. gadā Drēzdenē. Piedzīvojumu pilnajam braucienam ar kuģi uz Londonu pēc pēkšņās aizceļošanas no Rīgas bija lemts kalpot par iedvesmu “Klīstošajam holandietim”.
Arī pirmās arhitektoniskās ierosmes savai “svētajai zālei” – Baireitas festivāla namam – Vāgners smēlies laikā, kad darbojās Rīgas pilsētas teātrī. Tolaik tas bija vācu teātra un muzikālās dzīves centrs mūsdienu Latvijas galvaspilsētā. Vairākkārt pārbūvētajā ēkā ielā, kas vēlāk pārdēvēta komponista vārdā, kopš 80. gadu beigām atrodas Vāgnera zāle. Taču šobrīd avārijas stāvoklī esošās ēkas nākotne ir neskaidra.
Sākotnēji Vāgners dzīvoja šaurā pilsētas dzīvoklī netālu no teātra, no kura 1838. gada pavasarī pārcēlās uz plašu māju Pēterburgas priekšpilsētā uz ziemeļiem no pilsētas centra. Tur viņš sarakstīja pirmos divus cēlienus savam agrīnajam piecu cēlienu darbam “Rienci”, ar kuru pretrunīgi vērtētais mūzikas ģēnijs cerēja izrauties no provinces teātra vides. Viņa mērķis bija Parīze – pilsēta, kas tolaik noteica toni mūzikā.
Tomēr mākslinieciskos panākumus Vāgneram bija lemts gūt krietni vēlāk, un tie – kā savā autobiogrāfijā min pats komponists – dažam labam laikabiedram Rīgā bija visnotaļ liels pārsteigums. Vēl jo vairāk tādēļ mūsdienās pilsēta atceras savu kādreizējo īslaicīgo iedzīvotāju, kas tolaik rīkoja koncertus arī Melngalvju namā.
Komponista 200. jubileju Latvijas Nacionālā opera, kuras skatuves portālu rotā Vāgnera portrets, atzīmēja ar vērienīgu “Nībelunga gredzena iestudējumu”, 2014. gadā, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, tika izrādīts “Rienci”. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā apskatāms it kā Vāgnera atstāts diriģenta zizlis.
 | Vāgnera zāle Rīgā. © Goethe-Institut Riga |  |
Informācija apmeklētājiem
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs
Palasta iela 4
Rīga, LV–1050
LATVIJA
Darba laiks: 1. maijs – 30. septembris: katru dienu no 10.00 līdz 17.00
1. oktobris – 30. aprīlis: trešdien – svētdien no 11.00 līdz 17.00
Saite
Vācu pēdas Latvijā
Projektu īsteno Goethe-Institut Latvijā.
Autors: Aleksandrs Velšers
Tulkoja: Kristīne Kļaustiņa
