Atrašanās vieta
Vērmanes dārzs
Starp Krišjāņa Barona, Elizabetes, Tērbatas un Merķeļa ielu
Rīga, LV–1050
LATVIJA
Lettland:Parks uz mūžu mūžiem – Vērmanes dārzs: Unterschied zwischen den Versionen
Aus goethe.de
K (Newline insert before newBox via script) |
K (Link bereinigt) |
||
| Zeile 13: | Zeile 13: | ||
[[Datei:LETTLAND 002 Wiese Denkmal Anna Gertrud Woehrmann Foto Katrin Wolschke.jpg|750px|thumb|left|Atpūta zālienā. Fonā, rožu dobju ieskauts, redzams Annas Ģertrūdes Vērmanes piemiņai veltītais granīta obelisks. Uzrakstā vācu valodā lasāms: „Uzstādījuši tie, kas spēj šo parku novērtēt, 1829“. Foto: Katrin Wolschke]] | [[Datei:LETTLAND 002 Wiese Denkmal Anna Gertrud Woehrmann Foto Katrin Wolschke.jpg|750px|thumb|left|Atpūta zālienā. Fonā, rožu dobju ieskauts, redzams Annas Ģertrūdes Vērmanes piemiņai veltītais granīta obelisks. Uzrakstā vācu valodā lasāms: „Uzstādījuši tie, kas spēj šo parku novērtēt, 1829“. Foto: Katrin Wolschke]] | ||
| − | Starp eksotiskajiem kokiem, rožu dobēm un kafejnīcām piecus hektārus lielajā, angļu dārza stilā veidotajā parkā mājvietu raduši pieminekļi vairākām ievērojamām personībām. Līdzās diviem citiem vācbaltiešiem – apgaismotājam [http://lbs.goethe.de/mediawiki/index.php/Lettland:Garl%C4%ABbs_Mer%C4%B7elis_%E2%80%93_apgaismot%C4%81js_un_latvie%C5%A1u_atbr%C4%ABvot%C4%81js?uselang=lv Garlībam Merķelim] un ķīmiķim [http://lbs.goethe.de/mediawiki/index.php/Lettland: | + | Starp eksotiskajiem kokiem, rožu dobēm un kafejnīcām piecus hektārus lielajā, angļu dārza stilā veidotajā parkā mājvietu raduši pieminekļi vairākām ievērojamām personībām. Līdzās diviem citiem vācbaltiešiem – apgaismotājam [http://lbs.goethe.de/mediawiki/index.php/Lettland:Garl%C4%ABbs_Mer%C4%B7elis_%E2%80%93_apgaismot%C4%81js_un_latvie%C5%A1u_atbr%C4%ABvot%C4%81js?uselang=lv Garlībam Merķelim] un ķīmiķim [http://lbs.goethe.de/mediawiki/index.php/Lettland:Vilhelms_Ostvalds_%E2%80%93_starpnozaru_eksperiment%C4%93t%C4%81js?uselang=lv Vilhelmam Ostvaldam] –, protams, ir pārstāvēta arī pati Anna Ģertrūde Vērmane, kuras vārdā parks nosaukts. Divus gadus pēc Vērmanes nāves viņas dēls mātei par godu uzstādīja granīta obelisku, ko šodien ieskauj rožu dārzs. |
{{#newBox:}} | {{#newBox:}} | ||
{{#Galerie:Citi attēli|[[Datei:LETTLAND 004 Johann Hermann Zigra 1823 Foto via Wikimedia Commons.jpg|Botāniķis Johans Hermanis Cigra, 1823. Foto: via Wikipedia]],[[Datei:LETTLAND 005 Freilichtbuehne Foto Katrin Wolschke.jpg|Brīvdabas estrāde Vērmanes dārzā. Foto: Katrin Wolschke]],[[Datei:LETTLAND 006 Spielplatz Foto Katrin Wolschke.jpg|Bērnu rotaļu laukums Vērmanes dārzā. Foto: Katrin Wolschke]],[[Datei:LETTLAND 007 Denkmal Krisjanis Barons Foto Katrin Wolschke.jpg|Vērmanes dārzs no dienvidu ieejas ar Dainu tēva Krišjāņa Barona pieminekli. Foto: Katrin Wolschke]],[[Datei:LETTLAND 008 Karte vom Woehrmannschen Garten Foto via Wikimedia Commons.jpg|Vērmanes dārza karte. Foto: via Wikipedia/zīmējis A. Buks, CC-BY-SA-4.0]],[[Datei:LETTLAND 009 Denkmal Anna Gertrud Woehrmann Abb in Die Gartenkunst 1903.jpg|Par godu Annai Ģertrūdei Vērmanei uzstādītais granīta obelisks Vērmanes dārzā 20. gadsimta sākumā. Attēls no žurnāla “Die Gartenkunst” (“Daiļdārzniecība”), 5. sējums, Vormsa, 1903.]]}}{{#newBox:listbox}} | {{#Galerie:Citi attēli|[[Datei:LETTLAND 004 Johann Hermann Zigra 1823 Foto via Wikimedia Commons.jpg|Botāniķis Johans Hermanis Cigra, 1823. Foto: via Wikipedia]],[[Datei:LETTLAND 005 Freilichtbuehne Foto Katrin Wolschke.jpg|Brīvdabas estrāde Vērmanes dārzā. Foto: Katrin Wolschke]],[[Datei:LETTLAND 006 Spielplatz Foto Katrin Wolschke.jpg|Bērnu rotaļu laukums Vērmanes dārzā. Foto: Katrin Wolschke]],[[Datei:LETTLAND 007 Denkmal Krisjanis Barons Foto Katrin Wolschke.jpg|Vērmanes dārzs no dienvidu ieejas ar Dainu tēva Krišjāņa Barona pieminekli. Foto: Katrin Wolschke]],[[Datei:LETTLAND 008 Karte vom Woehrmannschen Garten Foto via Wikimedia Commons.jpg|Vērmanes dārza karte. Foto: via Wikipedia/zīmējis A. Buks, CC-BY-SA-4.0]],[[Datei:LETTLAND 009 Denkmal Anna Gertrud Woehrmann Abb in Die Gartenkunst 1903.jpg|Par godu Annai Ģertrūdei Vērmanei uzstādītais granīta obelisks Vērmanes dārzā 20. gadsimta sākumā. Attēls no žurnāla “Die Gartenkunst” (“Daiļdārzniecība”), 5. sējums, Vormsa, 1903.]]}}{{#newBox:listbox}} | ||
Aktuelle Version vom 8. September 2020, 11:58 Uhr
Jau divsimt gadu zaļais parks pašā Rīgas sirdī priecē galvaspilsētas iedzīvotājus. Vērmanes dārzu finansēja un būtisku lomu tā izveidē spēlēja vācu izcelsmes pilsētnieki.
Otrais vecākais pilsētas parks rīdziniekiem piedāvā daudz iespēju. Diženo koku pavēnī, ēdot saldējumu, viņi pavada pusdienu pārtraukumu vai, sēžot uz soliņiem pie brīvdabas estrādes, nopietni nododas šaha spēlei, kamēr bērni draiskojas rotaļu laukumā. Parku, kurā bieži tiek rīkoti arī koncerti un festivāli, svinīgi atklāja 1817. gadā. Savu vārdu Vērmanes dārzs ieguva desmit gadus vēlāk – par godu tā vācu izcelsmes dibinātājai.
Vietās, kur mūsdienās atpūšas lielpilsētas iedzīvotāji, savulaik bija vieni vienīgi gruveši. 1812. gadā, tuvojoties Napoleona armijai, kas devās karagājienā uz Krieviju, pilsētas vadība drošības apsvērumu dēļ lika nodedzināt Rīgas priekšpilsētas. Pēc gada tā aicināja pilsētas iedzīvotājus ziedot apzaļumojumu ierīkošanai, kam ātri vien bija jākliedē drūmās atmiņas. Viena no dāsnākajām ziedotājām parka ierīkošanai Vecrīgas austrumu pusē bija vācu tirgotāja atraitne Anna Ģertrūde Vērmane (1750–1827). Viņas dāvinājuma vienīgais noteikums bija, ka parkam uz mūžīgiem laikiem jābūt pieejamam pilsētas iedzīvotājiem atpūtai.
Šī Rīgas pirmā publiskā parka aleju plānojuma un apstādījumu autors ir Lībekā dzimušais botāniķis Johans Hermanis Cigra. Arī vēlākajos parka paplašināšanas darbos savu roku pielikuši vairāki vācieši, tostarp ainavu arhitekts Georgs Kūfalts un tēlnieks Augusts Folcs.
Starp eksotiskajiem kokiem, rožu dobēm un kafejnīcām piecus hektārus lielajā, angļu dārza stilā veidotajā parkā mājvietu raduši pieminekļi vairākām ievērojamām personībām. Līdzās diviem citiem vācbaltiešiem – apgaismotājam Garlībam Merķelim un ķīmiķim Vilhelmam Ostvaldam –, protams, ir pārstāvēta arī pati Anna Ģertrūde Vērmane, kuras vārdā parks nosaukts. Divus gadus pēc Vērmanes nāves viņas dēls mātei par godu uzstādīja granīta obelisku, ko šodien ieskauj rožu dārzs.
Vācu pēdas Latvijā
Projektu īsteno Goethe-Institut Latvijā.
Autore: Katrīna Volške
Tulkoja: Kristīne Kļaustiņa
