Izdevējs un apgaismotājs Johans Frīdrihs Hartknohs

Johana Frīdriha Hartknoha portrets, autors nezināms. Publicēts izdevumā: Claudia Taszus “Die Fürstlich privilegierte Hofbuchdruckerei Rudolstadt (1772-1824): ihre Beziehung zum Verlag Johann Friedrich Hartknoch d.J. und ihre Stellung im literarischen Deutschland”, Eitīne, 2011, 227. lpp.

Viņš bija Imanuela Kanta un Johana Gotfrīda Herdera atbalstītājs, draugs un izdevējs. J.F. Hartknoha mūža darbs veicināja vācu literatūras un apgaismības ideju izplatīšanos Baltijā.

Patiesībā viņš Kēnigsbergā vēlējās studēt teoloģiju. Taču tā kā Johanam Frīdriham Hartknoham (1740-1789) par savu iztikšanu bija jāgādā pašam, viņš sāka mācīties par grāmatnieku Johana Jākoba Kantera veikalā, kur tolaik apgrozījās Kēnigsbergas inteliģence. Uzcītīgais Austrumprūsijā dzimušais māceklis ātri vien iemantoja Kantera uzticību un 1762. gadā pārņēma veikala filiāli Mītavā (Jelgavā). Hartknohs izmantoja šo izdevību un pēc trīs gadiem atvēra pats savu izdevniecību Rīgā, padarot to par vienu no tā laika ievērojamākajiem apgādiem.

Imanuels Kants, “Tīrā prāta kritika”, Rīga, Johana Frīdriha Hartknoha izdevniecība, 1787. Šis nozīmīgākais Kanta darbs savu pirmizdevumu piedzīvoja Rīgā.

No Kēnigsbergā pavadītā laika rosīgais veikalnieks pazina daudz prominentu apgaismības kustības personību, tostarp filozofu Imanuelu Kantu, kura darbus viņš izdeva gandrīz bez izņēmuma. Viņa tuvāko draugu lokā bija arī Johans Gotfrīds Herders, kuram viņš sniedza arī dāsnu finansiālo atbalstu. Hartknoham bija izšķirīga loma Herdera nozīmēšanai darbam Rīgā, un viņš mudināja jauno teologu nopietni nodoties rakstīšanai. Par to, ka viņa dēla krusttēva un aizbilstamā raksti drīz vien piesaistīja vispārēju uzmanību, bija jāpateicas arī Hartknoha izdevēja izmanībai.

Līdzās citu zināmu vācu autoru – tādu kā Artūra Šopenhauera vai brīvkunga Ādolfa Kniges – darbiem Hartknohs izdeva arī ārzemju autoru, piemēram, Žana Žaka Ruso darbu tulkojumus vācu valodā, kā arī iespieda neskaitāmus nozīmīgāko Baltijas komponistu nošu krājumus.

Johana Frīdriha Hartknoha piemineklis Rīgas Lielajos kapos. Hartknoha darbība bija saistīta ar nemitīgu ceļošanu, kas iedragāja viņa veselību un noveda pie pāragras nāves. Foto: Katrin Wolschke

Hartknohs nomira 48 gadu vecumā. Atpazīstamību iemantojušo tēva veikalu pārņēma viņa dēls, kam bija dots tēva vārds. Nesaskaņu dēļ ar Krievijas valdību viņš 1803. gadā pārcēlās uz Leipcigu. Tur Hartknoha izdevniecība pastāvēja vēl līdz 1879. gadam.