Verners Bergengrīns – dzimtās Baltijas hronists

Verners Bergengrīns, 1962. Foto ar laipnu Vernera Bergengrīna biedrības atļauju

Tālu prom no dzimtās Baltijas viņi tai uzcēluši literāru pieminekli – vācbaltu rakstnieki Verners Bergengrīns, Ģertrūde fon den Brinkena un Zigfrīds fon Fēgezaks.

Rīgā dzimušajam Verneram Bergengrīnam (1892-1964) ir tikai vienpadsmit gadu, kad Baltijas rusifikācijas politikas dēļ ģimene viņu aizsūta uz Vāciju. Tur vācbaltiešu ārsta dēls apmeklē skolu, studē un uzsāk profesionālās gaitas kā brīvais rakstnieks un žurnālists. Pirmais pasaules karš Bergengrīnu atkal atved uz dzimteni, kur viņš piedalās kaujās kā vācu karaspēka brīvprātīgais un pēc kara cīnās pret Sarkano armiju Baltijas landesvēra sastāvā.

Piemiņas plāksne Verneram Bergengrīnam pie viņa ģimenes mājas Vecrīgā, Smilšu ielā 12. Foto: Katrin Wolschke

Atgriezies Vācijā, viņš divdesmitajos gados vada žurnālu “Ost-Informationen” (“Austrumu informācija”) un kļūst par izdevuma “Baltische Blätter” (“Baltijas ziņas”) galveno redaktoru. Par spīti visiem sarežģījumiem ar nacionālsociālistisko režīmu, Bergengrīns arī Otrā pasaules kara laikā var publicēties un kļūst par vienu no jaunās Vācijas Federatīvās Republikas slavenākajiem un veiksmīgākajiem autoriem, kura daiļrade aptver plašu romānu, stāstu, dzejoļu un tulkojumu klāstu. Viņš sevi uzskatīja par dzimtās Baltijas hronistu, jo ilgas pēc dzimtenes nekad tā īsti arī nepārvarēja.